Raksti

21/10/2008

Pats savas vides plānotājs

Autors: Gatis Litvins

Kopienai vislabāk zināmi vietējie apstākļi, tāpēc tā pašvaldībai vislabāk var norādīt teritorijas ilgtspējīgai attīstībai visatbilstošāko plānojuma un būvniecības risinājumu.

11/12/2007

Eiropa auzās 2

Autors: Dace Akule

Īru "Nē" būs veselīga atkārtota mācība ES institūciju un dalībvalstu līderiem. Nevar pieņemt lēmumus iedzīvotāju vietā, tos neskaidrojot un tad brīnoties, ka iedzīvotāji nesaprot.

11/12/2007

Kāds (Reformu) līgums, ar tādu jādzīvo

Autors: Dace Akule

Saeimai nopietni ir jādomā par to, kā palielināt savu kapacitāti ES lietās, lai varētu izmantot tai piešķirtās tiesības un ne tikai sekot līdzi, bet tiešām reaģēt.

06/11/2007

Runā ar mums, Eiropa!

Autors: Dace Akule

Eiropieši ir gatavi atbalstīt pat nepopulārus lēmumus ar nosacījumu, ka notiek kvalitatīva diskusija ar sabiedrību, nevis lēmumu pieņemšana aiz slēgtām durvīm.

01/11/2007

The Challenge of the EU Development Co-operation Policy for New Member States

Autori: Dace Akule, Darina Ch. Kadunkova, Vladimír Bartovic, Áron Horváth, Vitalis Nakrosis, Piotr Kaźmierkiewicz, Violeta Alexandru, Grigorij Mesežnikov

Organizācija: PASOS (Policy Association for an Open Society)

Vairākums jauno dalībvalstu ir piekritušas ANO Tūkstošgades Attīstības Mērķiem (UN Millennium Development Goals - MDG). Šis ziņojums piedāvā jauno ES dalībvalstu īstenoto un plānoto attīstības sadarbības politiku ES attīstības sadarbības politikas kontekstā - jauno dalībvalstu prioritātes un stratēģijas, kā arī kopskatu par pēdējo gadu laikā ieguldīto attīstības sadarbībā un plānoto ieguldījumu apjomu katrā no dalībvalstīm tuvākajos gados.

01/10/2007

Rullējot pāri Loskutovam un likumam

Autori: Valts Kalniņš, Iveta Kažoka, Gatis Litvins

Ja KNAB ir notikuši likuma pārkāpumi, valsts amatpersonām ir pienākums tos izmeklēt un nepieļaut to atkārtošanos nākotnē. Taču šis mērķis nevar būt iegansts, lai izrēķinātos ar sev nevēlamiem cilvēkiem – galvenais nosacījums jebkāda veida izmeklēšanā ir pašu izmeklētāju objektivitāte. Pretējā gadījumā izmeklēšanas rezultātiem nebūs ticamības.  Diemžēl A.Loskutova lietā amatpersonu līdzšinējie izteikumi, sasteigtā izmeklēšana un notiekošā paviršais juridiskais izpildījums liek domāt, ka mērķis nav patiesības noskaidrošana. Ilustrācijai šajā rakstā uzskaitīti apsvērumi, kas drīzāk liecina par politiķu vēlmi pēc iespējas ātri izrēķināties ar sev nevēlamu amatpersonu, nevis labticīgi izvērtēt notikušā apstākļus.

01/10/2007

Overruling Loskutovs and the law

Autori: Valts Kalniņš, Iveta Kažoka, Gatis Litvins

If Corruption Prevention and Combatting Bureau (KNAB) has broken the law, government authorities must investigate it and prevent further offences. However, this objective cannot serve as a reason to deal with inconvenient individuals. Impartiality and objectivity is a basic condition for any investigation, otherwise the results will not be credible. Unfortunately, in the case of Loskutovs, the recent public statements by authorities and politicians, the rush of the investigation and the sloppy legal procedures indicate that finding the truth is not the goal. This article illustrates a few considerations which indicate that the politicians wish to as quickly as possible dispose with an undesirable public official instead of an objective and impartial evaluation.

21/08/2007

Recepte ieceļotāju integrācijai

Autori: Dace Akule, Rita Kaša

Ja Latvijas iedzīvotājus satrauc tas, ka iebraucēji, iespējams, nespēs iekļauties vietējās norisēs, jo nezinās, kāda ir šīs valsts vēsture, tad likumdošanā gluži vienkārši jāparedz prasība, ka viņiem jāapmeklē vēstures kursi.

26/06/2007

Konstitūcija ir mirusi, lai dzīvo konstitūcija!

Autors: Dace Akule

ES līderi ir darījuši visu, lai jaunais Reformu līgums būtu saprotams tikai tiem, kuriem ir vismaz maģistra grāds Eiropas studijās. Pārējiem Eiropas Savienība paliek tikpat nesaprotama kā līdz šim.

19/06/2007

Vairāk, nevis mazāk Eiropas

Autors: Dace Akule

Kādā Eiropā vēlas dzīvot Eiropas iedzīvotāji, un ko viņi sagaida no Eiropas Savienības, lai šī Eiropas nākotnes vīzija tiktu sasniegta? Tie bija divi galvenie jautājumi, par kuriem aptuveni 1800 iedzīvotāji no visām 27 ES dalībvalstīm 2007.gada pavasarī diskutēja Eiropas pilsoņu debatēs – 31 nevalstisko organizāciju īstenotā projektā

08/05/2007

Becoming good Europeans: Consequences of Latvia’s EU membership

Autors: Dace Akule

Raksts tapis konferencei “Becoming Good Europeans: the New Member States in the European Union“, kas notika 2007.gada 12.— 13.aprīlī Džona Hopkina Universitātē (Johns Hopkins University, School of Advanced International Studies) Vašingtonā.

13/02/2007

Vai Eiropa noticēs pilsoņu debatēm?

Autors: Dace Akule

Jāpanāk, lai Eiropas līderi un valdības ieklausās iedzīvotāju domās. Tas viņiem ir jādara visu ES iedzīvotāju dēļ, jo ES vairs nav tikai elites projekts.

05/12/2006

Eiropas paplašināšana – iespējas, ne drauds

Autors: Dace Akule

Vecajām dalībvalstīm un visai ES paplašināšanās devusi pozitīvus rezultātus, lai arī tie nav krasi pamanāmi, jo jauno dalībvalstu ekonomikas ir pārāk nelielas, lai uz ES 15 valstu ekonomikām atstātu graujošu iespaidu.

03/10/2006

Ārpolitikas standarts partiju programmās

Autors: Dace Akule

Teju visas partijas ārpolitikā sola pastiprināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību, rūpēties par labām kaimiņattiecībām ar Krieviju, ES vienotību un NATO stiprināšanu.

03/10/2006

Atklāti par tiesībsargājošām iestādēm

Autors: Linda Austere

Ja partijas apgalvo, ka kādā no sektoriem pietrūkst atklātības, tad gribētos cerēt, ka to mērķis ir sabiedrības vērīgās acs klātbūtnes sniegtie labumi.

30/09/2006

Kas laimes lācim vēderā?

Autors: Lolita Čigāne

Politisko reklāmu mērķis ir skatītājos izraisīt jūtas un emocijas. Tās raisa attēls, mūzika, krāsas, tādējādi veidojot attieksmi. Risinot politiskās dilemmas "par ko balsot", daudzi galu galā nobalso tā, kā "sirds liek". Tieši šādus balsojumus "no sirds" vēlas un veicina politisko reklāmu veidotāji.  

23/09/2006

Svarīgākie Saeimas balsojumi 2002.–2006.gads

Autors: Iveta Kažoka

8.Saeimas darbības termiņam tuvojoties beigām, aktualizējas jautājums: kādi bija šīs Saeimas svarīgākie lēmumi un kā par tiem balsoja Saeimā pārstāvētās partijas? Šā pārskata mērķis ir atgādināt partiju nostāju gan par "vēsturiskiem" 8.Saeimas lēmumiem, gan par jautājumiem, kuriem bija pievērsta īpaša mediju uzmanība

21/09/2006

Pretkorupcija vai korupcijas normalizēšana 9.Saeimā

Autors: Valts Kalniņš

Nav viegli 2006.gadā rakstīt par to, kas būs aktuāls cīņā pret korupciju 9.Saeimas laikā. Meklējumi NAIS datu bāzē rāda, ka atjaunotās Latvijas likumdevējs pretkorupcijas jautājumam oficiāli pievērsās jau tālajā 1992.gadā, pieņemot lēmumu par komisijas izveidošanu, lai pārbaudītu valdības darbību organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanā. Pirms 11 gadiem Saeima pieņēma Korupcijas novēršanas likumu, ko varētu uzskatīt par pirmo patiesi nozīmīgo rīcībpolitikas soli pret korupcijas kaiti. Tātad jau gandrīz piecpadsmit gadu korupcijas novēršana — tēma, kam vajadzētu būt saistītai vien ar politikas izkropļojumu novēršanu, nevis pašai būt par politikas satura centrālu nozari — neatstāj sabiedrisko darba kārtību.

16/09/2006

Partiju priekšvēlēšanu solījumi un 8.Saeimas reālijas

Autors: Iveta Kažoka

Lai gan līdz vēlēšanām ir palikušas trīs nedēļas, jau šobrīd ir skaidrs, ka Saeimā pārstāvēto partiju sastāvs daudz nemainīsies. Cerams, ka tas mudinās vēlētājus ne tikai paļauties uz partiju priekšvēlēšanu solījumiem un reklāmām, bet arī vērtēt politiķu reālos darbus. Šim nolūkam portālā politika.lv ir izveidots jauns informatīvs resurss, kur ikviens var uzzināt 8.Saeimas svarīgākos balsojumus un novērtēt to atbilstību partiju programmām.

14/09/2006

Slepenas informācijas publicēšana un likumu pretrunas

Autors: Andrejs Judins

Sakaru līdzekļu kontrole, kas ietver arī telefonsarunu noklausīšanos, ar Kriminālprocesa likumu ir atzīta par speciālo izmeklēšanas darbību, ko drīkst veikt, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Normatīvajos aktos noteiktajā veidā veiktā telefonsarunu noklausīšanās ir operatīvā darbība un tās gaitā iegūtā informācija tiek atzīta par valsts noslēpumu.