Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2008. gada otrais pusgads

04/03/2009

Autori: Valts Kalniņš, Linda Austere, Gorans Klemenčičs

Gads: 2009
Redaktors: Valts Kalniņš
Finansētājs: Eiropas Komisija
Valoda: latviešu un angļu

Šis ir jau otrais Korupcijas °C pēc kārtas, kura sagatavošanas laika Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) darbojas bez Saeimas iecelta priekšnieka. Viens no šī pārskata aplūkotajiem jautājumiem ir grūtības, ar kurām sastopas specializētās pretkorupcijas iestādes Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kas jau vairākus gadus ir Eiropas Savienības dalībnieces. No pārskata redaktora un starptautiski atzīta slovēņu eksperta Gorana Klemenčiča kopīgi gatavotā raksta skaidri izriet, ka ar politisku pretreakciju šīs iestādes jau vairākus gadus sastopas ne tikai Latvijā.

Aizvien uzsverot, ka korupcijas novēršana un apkarošana ir atkarība daudziem un dažādiem faktoriem, arī šis Korupcijas °C izlaidums raugās uz plašākām sabiedrības un pārvaldes tendencēm. 2009. gads ir divu – pašvaldību un Eiropas Parlamenta – vēlēšanu gads. Vēloties noskaidrot, cik gatavi ir Latvijas pilsoņi vēlēšanās ar savu balsi sodīt korupcijā iesaistītus politiskos spēkus un cik svarīgs vispār ir korupcijas jautājums citu vēlētājiem svarīgu apsvērumu vidū, vērtējot politiskās partijas, „Providus” pasūtīja sabiedriskās domas aptauju, kuras rezultāti īsumā izklāstīti 2. nodaļā. Izrādās, ka, vērtējot partijas, pilsoņi biežāk pievērš uzmanību gandrīz tehnokrātiskai spējai risināt problēmas, otrā plānā atstājot jautājumus par partiju godīgumu un nekorumpētību, kā arī ideoloģisko ievirzi. Latvijā gandrīz visiem pilsoņiem piemīt negatīva attieksme pret korupciju, bet tā atrodas pastāvīgā konkurencē ar citiem apsvērumiem par to, kas ir svarīgs, un priekšstatu par korupciju kā cilvēkiem vispār raksturīgu iezīmi.

Runājot par valsts pārvaldi, šajā izlaidumā pievērsta uzmanība Valsts policijai. Linda Austere apkopojusi policijas darbinieku paustos uzskatus par faktoriem, kas policijā veicina korupcijas risku, un viņu idejām par to, kā šos riskus mazināt. Viens no raksta secinājumiem ir atziņa, ka Valsts policijā jau veikto korupcijas novēršanas pasākumu efektivitāti mazina komunikācijas trūkums – caurmēra policists par pašas policijas pretkorupcijas aktivitātēm ir informēts tikai daļēji un vienlaikus dzīvo ar apziņu, ka viņa paša idejas maz kādu interesē. Spilgta ilustrācija, ka ne valstī, ne arī atsevišķā iestādē efektīvu korupcijas novēršanu nevar panākt tikai ar dažu izolētu institūciju vai amatpersonu pūļu palīdzību.

Pārskats tiek izdots divas reizes gadā, tā mērķis ir regulāri analizēt korupcijas situāciju un pret korupciju veiktos pasākumus Latvijā.



 Pārskata pilns teksts latviešu valodā (991.94 KB)

 Pārskata pilns teksts angļu valodā (348.69 KB)

Atpakaļ