Latvijas lauksaimniecība un lauku attīstība ES kontekstā: problēmas un risinājumi

15/07/2003

Autors: Kristīne Gaugere

Gads: 2003
Finansētājs:  Sorosa Fonds – Latvija; Atvērtās sabiedrības institūta Juridiskās Iniciatīvas programma (Open Society Institute Justice Initiative Program; JI); Pašvaldību un valsts pārvaldes reformu iniciatīvu programma (Local Government and Public Service Reform Initiative; LGI)
Pētījums veikts PROVIDUS Sabiedriskās politikas analīzes stipendiātu programmas ietvaros
Valoda: latviešu, angļu

Pētījuma mērķis ir kliedēt sabiedrības apziņā iesakņojušos mītus par Eiropas Savienības negatīvo ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības attīstību, kā arī vērst politiķu uzmanību uz iespējamajiem veidiem, kā risināt problēmas pēc Latvijas iestāšanās ES.

Pētījumā tiek jautāts, kā iestāšanās ES ietekmēs dažādas sociālās grupas Latvijā, galvenokārt pievēršoties lauksaimnieku nākotni. Pētījums sniedz īsu ieskatu Latvijas lauksaimniecības nozarē, galvenajās lauku problēmas un modelē to iespējamās sekas, kā arī identificē četras galvenās problēmas, kas ir saistītas tieši ar Latvijas iestāšanos ES:

1) Saimniecību pielāgošana ES prasībām. Visu ES standartu un normu ieviešana, kā arī kvotas novedīs pie tā, ka daudzas lauku saimniecības vairs nespēs nodrošināt līdzšinējo ienākumu līmeni. Pētījums šīs problēmas risināšanā piedāvā apvienot gan netradicionālo lauksaimniecības nozaru attīstību, gan jaunu darba vietu radīšanu laukos ārpus lauksaimnieciskās ražošanas. Viena no iespējām ir veicināt bioloģisko lauksaimniecību.

2) Mājsaimniecības izdevumu pieaugums. Pievienošanās ES un kopīgās lauksaimniecības politikas ieviešana, visticamāk, novedīs pie pakāpeniska pārtikas preču cenu kāpuma un līdz ar to mājsaimniecību izdevumu pieauguma. Pētījums šīs problēmas risināšanā piedāvā diferencēt pievienotās vērtības nodokļa likmes un samazināt šo likmi pārtikai, vismaz līdz ES valstu vidējam līmenim.

3) Atbalsts sektoram – finansiālais un likumdošanas aspekts. Bieži vien tieši pašmāju politikas veidotāji ir tie, kas zemniekiem un pārstrādes uzņēmumiem izvirza augstākas prasības nekā pieprasa ES. Tāpēc pētījums iesaka izstrādāt nacionālo likumdošanu pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumu darbībai vietējā tirgū.

4) Kvalitatīva sabiedrības informēšana par visām iestāšanās sekām. Ir svarīgi sabiedrībā radīt interesi par ES iestāšanās jautājumiem un tad sniegt pieejamu un sabalansētu informāciju par šīs iestāšanās sekām.

Pētījuma ietvaros veikta arī zemnieku aptauja, kura liecina, ka ES iestāšanās kontekstā zemniekus visvairāk satrauc nespēja finansēt dažādo ES prasību (vides, higiēnas un lopu labturības prasības) ieviešanu un bažas par to, vai viņi varēs turpināt saimniekošanu.

 Latvijas lauksaimniecība un lauku attīstība ES kontekstā: problēmas un risinājumi (621.96 KB)

 Balancing priorities: Latvia's agriculture and rural development ina European context (726.22 KB)

Atpakaļ